Kvercetīns – mazpazīstamais karalis un palīgs

Pēdējo gadu laikā interese par kvercetīnu ir būtiski augusi, pateicoties jaunākajiem pētījumiem par tā ietekmi uz imunitāti, iekaisuma procesiem un organisma aizsargspējām.

Kvercetīns ir flavonoīds – bioaktīva viela, kas augos piešķir krāsu un daļēji ietekmē arī to garšu. Tas dabiski sastopams dažādos pārtikas produktos. To dažkārt dēvē arī par P vitamīnu.

Šis raksts būs noderīgs ikvienam, kas vēlas uzzināt vairāk par kvercetīna ietekmi uz veselību un tā avotiem uzturā!

Kas ir kvercetīns?

Kvercetīns ir polifenols (polifenoli ir plaša augu savienojumu grupa ar antioksidatīvām īpašībām). Tā molekulārā struktūra ļauj ziedot elektronu vai ūdeņraža atomu, lai neitralizētu brīvos radikāļus – nestabilas molekulas organismā, kas bojā šūnas, veicinot novecošanās procesus un dažādu slimību attīstību. Tieši tāpēc kvercetīnu uzskata par iedarbīgu antioksidantu.

Brīvie radikāļi organismā var veicināt iekaisuma procesus, savukārt antioksidanti palīdz tos līdzsvarot un neitralizēt, tādējādi atbalstot organisma normālu darbību.

Kvercetīns kā flavonoīds un tā nozīme augos

Flavonoīdi (augu izcelsmes savienojumi, kas darbojas kā antioksidanti un piešķir augiem krāsu un funkcionalitāti) ir kvercetīna apakšgrupa. Tas ir viens no visbiežāk sastopamajiem dabiskajiem antioksidantiem.

Kvercetīns ir atbildīgs par dažādām krāsām un garšām augos, un tas sastopams:

• augļos;
• dārzeņos;
• šokolādē;
• kaņepēs;
• sarkanvīnā;
• citos augu izcelsmes produktos.

Tādējādi kvercetīns ir saistīts ne tikai ar krāsu, bet arī ar dažādām garšām un bioaktīvām īpašībām augu pasaulē.

Kādos gadījumos vēl var palīdzēt kvercetīns?

Pēdējā laikā kvercetīns ir nonācis pētījumu uzmanības centrā kā flavonoīds, kas var palīdzēt dažādos organisma procesos, pateicoties tā pretiekaisuma, antioksidanta un imūnmodulējošajām īpašībām. Tas ir viens no savienojumiem, kas ir atbildīgs par dažādām aizsardzības funkcijām organismā un darbojas kā spēcīgs antioksidants.

Kvercetīns un oksidatīvais stress

Randomizētā klīniskā pētījumā, kurā piedalījās 60 jauni, neprofesionāli sportisti, tika pētīta kvercetīna (500 mg) un C vitamīna (250 mg) iedarbība. Dalībnieki tika sadalīti četrās grupās un lietoja šīs vielas atsevišķi, kombinācijā vai placebo.

Rezultāti parādīja, ka kvercetīns kopā ar C vitamīnu var palīdzēt mazināt oksidatīvo stresu un iekaisuma biomarķierus, kas norāda uz tā potenciālu organisma atjaunošanās procesos.

Kvercetīns un autoimūnas saslimšanas

Vairākos nesenos cilvēku un dzīvnieku pētījumos tiek ziņots, ka kvercetīns var būt atbalsts:

• reimatoīdā artrīta gadījumā;
• iekaisīgu zarnu slimību gadījumā;
• multiplās sklerozes gadījumā;
• vilkēdes gadījumā.

Kvercetīns un zarnu mikrobiota

Zarnu mikrobiotai ir būtiska loma imūnreakciju regulēšanā. Pētījumi rāda, ka kvercetīns var pozitīvi ietekmēt zarnu mikrofloras līdzsvaru un palīdzēt mazināt disbakteriozes risku.

Tas nozīmē, ka kvercetīns var palīdzēt uzturēt normālu imūnsistēmas darbību, samazinot sistēmiskā iekaisuma risku.

Kvercetīns un pretvīrusu iedarbība

Jaunākie pētījumu pārskati liecina, ka kvercetīnam piemīt plašs pretvīrusu aktivitāšu spektrs. Tas var ietekmēt dažādus vīrusu darbības posmus, tostarp:

• vīrusa iekļūšanu šūnā;
• enzīmu aktivitāti, kas nepieciešama vīrusa vairošanai.

Tiek uzskatīts, ka kvercetīns var palīdzēt kavēt vīrusu replikāciju, tādējādi atbalstot organisma aizsargspējas infekciju laikā.

Kvercetīna imūnmodulējošā loma

Kvercetīns darbojas arī kā imūnmodulators – tas palīdz regulēt imūnsistēmas reakcijas. Tas nozīmē, ka kvercetīns var palīdzēt līdzsvarot organisma aizsargreakcijas, īpaši situācijās, kad imūnsistēma ir pārlieku aktivizēta vai novājināta.

Svarīgi uzsvērt, ka kvercetīna īpašības tiek pētītas arī attiecībā uz dažādiem vīrusiem, tostarp SARS-CoV-2, kur tas varētu atbalstīt organisma aizsardzības mehānismus.

Kvercetīna uzņemšana ar uzturu

Epidemioloģiskie pētījumi rāda, ka kafijas patēriņš var būt saistīts ar samazinātu Parkinsona un Alcheimera slimības risku. Kanādas neirobiologu pētījumā secināts, ka kvercetīns ir viens no galvenajiem neiroprotektīvajiem komponentiem kafijā, kas var palīdzēt aizsargāt nervu sistēmu.

Ar tasi kafijas var uzņemt aptuveni 21-32 mg kvercetīna, taču kafija nav vienīgais avots.

Kvercetīna avoti uzturā

Kvercetīns dabiski sastopams daudzos pārtikas produktos, un to iespējams uzņemt ar sabalansētu uzturu:

• Āboli – tie satur kvercetīnu, kā arī pektīnu, veselībai labvēlīgo šķiedrvielu. Lai ēdot ābolus gūtu pēc iespējas vairāk labuma, ko var sniegt kvercetīns, šos augļus baudiet nemizotus.
• Iespējams, esat dzirdējuši, ka tumšā šokolāde satur spēcīgus antioksidantus. Viens no tiem arī ir kvercetīns.
• Kvercetīnu satur visas sīpolu šķirnes, bet, zinot, ka kvercetīns ir pigments, ir skaidrs, ka tas būs augstākā koncentrācijā sarkanajos, nevis dzeltenajos sīpolos.

Kvercetīna daudzums dažādos produktos

Aptuvenais kvercetīna saturs (mg uz 100 g produkta):

• kaperi – ~180 mg;
• lupstāja lapas – ~170 mg;
• sarkanie sīpoli – ~42 mg;
• griķi – ~43 mg;
• āboli – ~4 mg;
• mellenes – ~3 mg.

Labākais veids, kā uzņemt iespējami vairāk kvercetīna – lietojiet vairāk šos pārtikas produktus. Ja šos produktus ēdīsiet katru dienu, organisms spēs uzņemt no 100 līdz 300 mg kvercetīna. Tomēr lielākā daļa klīnisko pētījumu uzrāda labākus rezultātus, ja tiek lietoti 500-1000 mg kvercetīna dienā.

Kā uzņemt kvercetīnu?

Kvercetīnu vislabāk uzņemt ar uzturu. Bet kā tas ir daudzu bioaktīvo vielu gadījumā – mūsu uzturs diemžēl nav tik sabalansēts un pilnvērtīgs, lai nodrošinātu to pietiekamā daudzumā, it sevišķi vīrusu sezonas vai lielas slodzes laikā.

Pašlaik liela uzmanība tiek pievērsta jautājumam, ar ko vislabāk kombinēt kvercetīnu, lai pastiprinātu tā efektivitāti. Daudzi pētījumi apstiprinājuši ļoti labu kvercetīna un C vitamīna mijiedarbību, iesakot šo divu vielu kombināciju gan elpceļu infekciju profilaksei, gan to agrīnai ārstēšanai.

Visbiežāk kvercetīns tiek kombinēts ar:

• C vitamīnu;
• cinku;
• D vitamīnu;
• melatonīnu.

Šī kombinācija pieejama arī gatavos preparātos, un viens no tiem ir Latvijā ražotais Imunosil Virufix. Šajā līdzeklī maksimāli efektīvā un drošā devā iekļauts ne tikai kvercetīns (500 mg) un C vitamīns (1000 mg), bet arī D vitamīns, cinks un melatonīns. Imunosil Virufix ir īpaši ieteicams vīrusu sezonas laikā un arī pirms tās, jo katra šī viela atsevišķi un sinerģiski darbojas visās trīs infekcijas fāzēs: vīrusam iekļūstot šūnā, vairojoties un izdalot toksīnus (radot iekaisumu).

Turklāt kvercetīns darbojas sinerģiski ar C vitamīnu un cinku – šāda kombinācija var palīdzēt organismam maksimāli atbalstīt aizsargspējas. Var teikt, ka kvercetīnam var būt nozīme kā vienam no ikdienas komponentiem, lai atbalstītu vispārējo organisma aizsardzību.

Vispārējai labsajūtai, imunitātes atbalstam un cīņai pret vīrusiem – kopā ar Imunosil Virufix!

ATSAUCES

1 Quercetin, not caffeine, is a major neuroprotective component in coffee. Neurobiology of Aging, Volume 46, October 2016, Pages 113-123. doi.org/10.1016/j.neurobiolaging.2016.06.015

2 Antioxidant Activities of Quercetin and Its Complexes for Medicinal Application. Molecules. 2019 Mar; 24(6): 1123. doi:10.3390/molecules24061123

3 The effect of quercetin supplementation on selected markers of inflammation and oxidative stress. J Res Med Sci, 2012 Jul;17(7):637-41. PMCID: PMC3685779

4 Quercetin and its derivates as antiviral potentials: A comprehensive review. Phytother Res. 2022 Jan; 36(1): 266–278. doi:10.1002/ptr.7309