Kāds ir normāls vidukļa apkārtmērs?

Viduklis un vidukļa apkārtmērs ir svarīgi rādītāji, kas palīdz novērtēt veselības stāvokli un ar to saistītos riskus. Tas nav tikai estētikas jautājums - palielināts vidukļa apkārtmērs var liecināt par paaugstinātu sirds, vielmaiņas un citu slimību risku.

Rakstā uzzināsiet, kā noteikt normālu vidukļa apkārtmēru, kādi ir ar to saistītie riski un kā tas ietekmē veselību. Šis raksts būs noderīgs ikvienam, kurš vēlas labāk izprast vidukļa apkārtmēra nozīmi un rūpēties par savu veselību.

Kā izmērīt vidukļa apkārtmēru un aprēķināt ķermeņa masas indeksu?

Priekšstatu par to, cik veselīgs ir svars, palīdz noteikt divi svarīgākie rādītāji - ķermeņa masas indekss un vidukļa apkārtmērs. Tie jāvērtē kopā, jo abi rādītāji sniedz atšķirīgu informāciju par veselību - gan par kopējo svaru, gan par tauku uzkrāšanos vēdera apvidū.

Ķermeņa masas indekss (ĶMI)

Ķermeņa masas indeksu aprēķina, dalot svaru kilogramos ar augumu metros kvadrātā:
ĶMI = svars (kg) / augums (m)²

ĶMI interpretācija:

• 18,5–24,9 - norma (senioriem līdz 29)
• 25–29,9 - liekais svars
• 30–34,9 - I pakāpes aptaukošanās
• 35–39,9 - II pakāpes aptaukošanās
• 40+ - III pakāpes aptaukošanās

Paaugstināts ķermeņa masas indekss palielina risku saslimt ar 2. tipa cukura diabētu, sirds un asinsvadu slimībām, kā arī var veicināt augstu asinsspiedienu un metabolā sindroma attīstību.

Kā izmērīt vidukļa apkārtmēru?

Lai pareizi izmērītu vidukli, jāievēro daži vienkārši soļi:

• mērlenti novieto starp apakšējo ribu loku un gurniem (tieši virs nabas);
• to apliek cieši, bet nesavelkot;
• mērījumu veic pēc dabiskas izelpas,

Vidukļa apkārtmērs palīdz novērtēt tauku uzkrāšanos vēdera zonā, kas ir būtisks veselības riska faktors. Pieļaujamā norma sievietēm ir līdz 80 centimetri, vīriešiem - 95 centimetri.

Par ko liecina palielināts vidukļa apkārtmērs?

Jāņem vērā, ka iespējama aptaukošanās arī ar normālu ķermeņa masas indeksu, tāpēc vidukļa apkārtmērs ir ļoti svarīgs rādītājs, lai novērtētu tauku uzkrāšanos organismā.

Palielināts vēders ne vienmēr nozīmē lieko svaru. To var ietekmēt arī:

• iegurņa muskulatūras vājums un ādas tonusa zudums (piemēram, pēc grūtniecības);
• ginekoloģiskas problēmas (cistas, miomas, iekaisumi);
• gremošanas traucējumi vai pārtikas nepanesība.

Šādos gadījumos ieteicama speciālista konsultācija - fizioterapeita, ginekologa vai gastroenterologa.

Iekšējie veselības faktori

Uzpūsts vai pastāvīgi palielināts vēders var būt saistīts arī ar iekšējiem traucējumiem:

• Iekaisīgs zarnu trakts - var būt saistīts ar mikrobioma disbalansu vai enzīmu trūkumu.
• Vairogdziedzera mazspēja jeb hipotireoze - stāvoklis, kad samazinās vairogdziedzera hormonu ražošana, palēninot vielmaiņu un veicinot svara pieaugumu, nogurumu un vēdera palielināšanos.

Šo stāvokli nereti dēvē par “vairogdziedzera vēderu” (vizuāli palielināts vēders samazinātas vairogdziedzera darbības dēļ).

Dzīvesveida ietekme un hormonālie faktori

Ja tauki galvenokārt uzkrājas ap nabu un vēderam ir “ābola forma”, tas bieži saistīts ar dzīvesveidu:

• kalorijām bagāts uzturs;
• maz fizisko aktivitāšu;
• stress, miega trūkums.

Šādos gadījumos būtiska loma ir kortizola līmenim - stresa hormonam. Viscerālie tauki (tauki, kas uzkrājas ap iekšējiem orgāniem vēdera dobumā) veicina vielmaiņas traucējumus un paaugstina sirds un asinsvadu slimību risku. Šo stāvokli mēdz dēvēt par “kortizola vēderu” (vēdera tauku uzkrāšanās, kas saistīta ar hroniski paaugstinātu stresa hormona - kortizola- līmeni).

Ilgtermiņā tas var veicināt metabolā sindroma (vielmaiņas traucējumu kopums, kas ietver paaugstinātu asinsspiedienu, cukura līmeni asinīs, holesterīnu un vēdera aptaukošanos) attīstību.

Kā dzīvi ietekmē metabolais sindroms?

Veselības speciālisti norāda, ka gandrīz ceturtajai daļai (24,3%) pieaugušo Eiropā ir metaboliskais sindroms, bet vecumā no 60 līdz 70 gadiem tas skar vairāk nekā pusi iedzīvotāju. Tas ir vairāku vielmaiņas traucējumu kopums, kas būtiski palielina 2. tipa diabēta, insulta un sirds-asinsvadu slimību risku.

Metabolo sindromu parasti nosaka, ja ir vismaz 3 no 5 pazīmēm:

• paaugstināts asinsspiediens (≥130/85 mmHg vai medikamentu lietošana);
• palielināts vidukļa apkārtmērs (sievietēm >89 cm, vīriešiem >102 cm);
• paaugstināti triglicerīdi (≥1,7 mmol/l);
• pazemināts “labais” holesterīns (ABL);
• paaugstināts glikozes līmenis tukšā dūšā (≥5,6 mmol/l).

Metabolā sindroma galvenie riska faktori

Metabolisko sindromu visbiežāk veicina:

• mazkustīgs dzīvesveids (ilgstoša sēdēšana);
• uzturs ar augstu “ātro” ogļhidrātu saturu (baltmaize, saldumi, makaroni u.c.);
• smēķēšana un alkohola lietošana;
• D vitamīna trūkums;
• noteiktu medikamentu lietošana (piem., psihotropie līdzekļi).

Jāņem vērā, ka lielāks metabolā sindroma risks ir sievietēm, kurām grūtniecības laikā ir bijis diabēts (grūtniecības diabēts) vai ir policistisko olnīcu sindroms, kā arī pēc menopauzes, attīstoties vielmaiņas traucējumiem. Tāpat īpaši ir jāpievērš uzmanība savai veselībai cilvēkiem, kuru ģimenē kāds ir slimojis ar 2. tipa cukura diabētu, ja ir konstatēta nealkohola taukaino aknu slimība (NATAS), miega apnoja, podagra.

Kā mazināt metabolā sindroma draudus?

Ar gudrām dzīvesveida izmaiņām ir iespējams novērst vai vismaz mazināt metabolo sindromu, tā samazinot sirds slimību un 2. tipa diabēta risku. Ja saslimšana jau ir apstiprināta, riska faktorus iespējams kontrolēt, ievērojot speciālistu ieteikumus un izstrādājot individuālu veselības uzlabošanas plānu.

Svarīgi sadarboties ar speciālistiem - endokrinologu, dietologu un fizioterapeitu -, lai izvēlētos piemērotāko ārstēšanas vai profilakses pieeju.

Lai mazinātu metabolā sindroma risku, būtiski ir:

• samazināt svaru, ja tas ir paaugstināts;
• ierobežot produktus ar trans-taukiem un “ātros ogļhidrātus”;
• palielināt šķiedrvielu uzņemšanu (aptuveni 5-10 g dienā);
• izvēlēties Vidusjūras diētas principus (dārzeņi, zivis, veselīgie tauki);
• regulāri kustēties un palielināt fizisko aktivitāti.

Eiropas Kardiologu asociācija Vidusjūras diētu uzskata par vienu no efektīvākajiem uztura modeļiem metabolā sindroma mazināšanai. Tā palīdz uzlabot cukura līmeni asinīs, asinsspiedienu un holesterīna rādītājus.

Kāpēc metabolā sindroma gadījumā ir svarīga speciālistu iesaiste?

Dažos gadījumos (piemēram, izteikta aptaukošanās, vielmaiņas traucējumi vai paaugstināts asinsspiediens) nepieciešami papildu izmeklējumi un ārstēšana. Metaboliskais sindroms nav tikai dzīvesveida jautājums - tā ir medicīniski nozīmīga diagnoze, kurai var būt nepieciešama arī medikamentoza terapija.

Kas vēl var palīdzēt metabolā sindroma gadījumā?

Līdzsvarota ēdienkarte, kustības, svaigs gaiss, stresa mazināšana un kvalitatīvs miegs ir veselīga dzīvesveida pamats. Tomēr metabolā sindroma gadījumā organismu var atbalstīt arī ar papildu vielām, īpaši, ja ir paaugstināts risks vai vielmaiņas traucējumi.

No svarīgākajiem mikroelementiem un vielām var izcelt:

• D vitamīnu - atbalsta imūnsistēmu un vielmaiņu.
• B grupas vitamīnus (B3, B6, B12) - veicina normālu enerģijas vielmaiņu un asinsradi.
• Magniju - palīdz uzturēt elektrolītu līdzsvaru un atbalsta olbaltumvielu sintēzi.

Glikozes līmeņa regulēšanai speciālisti bieži iesaka arī kompleksus preparātus, piemēram, AteroLip® D aktīvo vielu kompleksu. Tajā iekļautie B3 (niacīns), B6 un B12 vitamīni veicina normālu asinsrades un vielmaiņas procesus, D vitamīns atbalsta imūnsistēmu, savukārt magnijs palīdz nodrošināt normālu elektrolītu līdzsvaru.

Tomēr svarīgi atcerēties, ka uztura bagātinātāji ir tikai papildinājums veselīgam dzīvesveidam, nevis tā aizvietotājs. To lietošana jāizvērtē individuāli, vēlams konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu!