Melatonīns – labam miegam un imunitātei

Vai zini, kā ir tad, kad vakarā aizej gulēt, nogurums ir milzīgs, bet nevari aizmigt? Domas nebeidzami riņķo, un, jo vairāk centies iemigt, jo grūtāk tas izdodas. Beigu beigās pienāk brīdis, kad saproti, ka atkal nevarēsi izgulēties, un priekšā ir kārtējā nogurdinošā diena… Kas gan var būt iemesls šādam bezmiegam un kā tajā palīdz melatonīns?

Šis raksts būs noderīgs ikvienam, kurš vēlas uzlabot miega kvalitāti vai stiprināt imunitāti un labāk izprast melatonīna lomu organismā.

Kas ir melatonīns?

Melatonīns ir hormons, ko dabiski ražo cilvēka organisms, galvenokārt epifīze (čiekurveida dziedzeris), un tas regulē miega un nomoda ciklus. Tas veidojas vairāk vakara un nakts stundās, kad samazinās gaismas iedarbība, un palīdz organismam sagatavoties miegam. Tāpēc melatonīns kā viela ir cieši saistīts ar bioloģisko pulksteni un miega kvalitātes nodrošināšanu.

Lai gan melatonīns visbiežāk tiek saistīts ar miegu, tas var palīdzēt arī organisma adaptācijai dažādos apstākļos, piemēram, mainot dienas režīmu vai laika joslas. Tas nozīmē, ka melatonīnu kā dabisku regulatoru organisms izmanto, lai līdzsvarotu miega ritmu.

Ja organismā melatonīna līmenis ir traucēts, tas var ietekmēt miega kvalitāti – cilvēkam var būt grūtāk aizmigt, miegs kļūst seklāks vai biežāk pārtrūkst. Tieši tāpēc melatonīns bieži tiek apspriests kā atbalsts miega traucējumu gadījumos, lai gan tā iedarbība var atšķirties individuāli.

Miega problēmas un melatonīna nozīme organismā

Hārvarda universitātes zinātnieku veiktajā pētījumā atklāts satraucošs fakts – vairāk kā piektdaļai pasaules iedzīvotāju no augsti attīstītām valstīm ir miega problēmas: nespēja aizmigt, bezmiegs, nākamajā rītā nogurums un grūtības koncentrēties.

Savukārt, slikts miegs un neizgulēšanās rada nogurumu, pazemina produktivitāti un paaugstina tādu slimību risku kā augsts asinsspiediens un diabēts, kā arī paātrina ādas novecošanās procesus.

Kā melatonīns regulē miega un nomoda ciklu?

Melatonīna galvenais uzdevums organismā ir regulēt nakts un dienas ritmu vai miega un pamošanās ciklus. Iestājoties tumsai, ķermenis aktīvāk ražo melatonīnu, kas signalizē ķermenim, ka ir laiks gatavoties miegam. Gaisma samazina melatonīna ražošanu un liek ķermenim sagatavoties nomodam un, sākot no aptuveni 4:00 rītā, melatonīna ražošana gandrīz apstājas līdz nākamajam vakaram.

Šis spēcīgais hormons sakārto mūsu diennakts ritmu – nosaka, kad ir laiks gulēt un kad ir laiks mosties. Melatonīns arī palīdz regulēt ķermeņa temperatūru, asinsspiedienu un hormonu līmeni, un tas ir cieši saistīts ar smadzeņu receptoriem, samazinot nervu aktivitāti, tātad, mazinot stresu un spriedzi, kas bieži ir bezmiega cēlonis.

“Diennakts ritms ir kā iekšējais laika skaitītājs visam, ko mūsu ķermenis dara 24 stundu laikā, un ir ļoti svarīgi, lai tas darbotos nevainojami”, skaidro miega speciālists W. Christopher Winter, MD, grāmatas “Miega risinājums: kāpēc jūs cīnāties ar bezmiegu un kā to mainīt” autors.

Melatonīna ietekme uz imunitāti un antioksidanta loma organismā

Pēdējos gados īpaša uzmanība tiek veltīta melatonīna antioksidanta īpašībām. Melatonīns ir ne tikai miega hormons; tas ir arī antioksidants – viela, kas var aizsargāt šūnas pret tādu brīvo radikāļu radīto kaitējumu kā sirds slimību, vēža un citu slimību rašanās. Izjaukts diennakts ritms traucē melatonīna ražošanu, pietiekami nenodrošinot ķermenim svarīgus savienojumus šūnu aizsardzībai.

Atklāts, ka melatonīns modulē iedzimtās imunitātes atbildes reakciju, samazina ar infekcijām saistīto oksidatīvo stresu. Turklāt melatonīns spēj saistīt toksīnus un tos izvadīt ārā no organisma.

Kas izraisa zemu melatonīna līmeni?

Tā kā melatonīns palīdz ķermenim sagatavoties miegam, cilvēkiem, kuriem tas izdalās nepietiekamā daudzumā, var rasties problēmas ar aizmigšanu un veselīgu miegu. Praktiski, zems melatonīna līmenis bieži tiek novērots tiem, kuri cieš no miega traucējumiem.

Ir vairāki faktori, kas var samazināt melatonīna ražošanu organismā:

• Stress – ilgstošs emocionāls saspringums var traucēt normālu hormonu līdzsvaru.
• Smēķēšana – negatīvi ietekmē miega kvalitāti un hormonu darbību.
• Pārāk daudz gaismas naktī (īpaši zilā gaisma) – ekrāni pirms miega var kavēt melatonīna izdalīšanos.
• Nepietiekams dienas gaismas daudzums – mazs apgaismojums dienas laikā var traucēt bioloģisko ritmu.
• Maiņu darbs – izjauc dabisko miega un nomoda ciklu.
• Novecošana – ar vecumu melatonīna ražošana pakāpeniski samazinās.

Būtiskākais faktors ir novecošana – jau no aptuveni 20 gadu vecuma melatonīna līmenis sāk pakāpeniski kristies, un ap 45 gadu vecumu tas lielākajai daļai cilvēku ir ievērojami zemāks.

Melatonīna lietošana dažos gadījumos var palīdzēt atjaunot līdzsvaru un uzlabot bioloģisko pulksteni, īpaši cilvēkiem, kuriem ir traucēts miegs. Pētījumi liecina, ka melatonīna lietošana pirms miega var palīdzēt ātrāk iemigt un uzlabot miega kvalitāti ¹,².

Latvijā ražots produkts labam miegam

Lotos Pharma sadarbībā ar speciālistiem ir izstrādājis Good Sleep Spray un Good Sleep Caps kapsulas miegam ar melatonīnu un augu ekstraktiem. Good Sleep Spray ir pirmais zem mēles izsmidzināms miega līdzeklis, kura sastāvā esošais pasifloras augs darbojas sedatīvi un palīdz uzturēt psihisko relaksāciju un veselīgu miegu. Savukārt, sastāvā esošais melatonīns palīdz samazināt iemigšanai nepieciešamo laiku³ un palīdz atvieglot ar diennakts ritma izjaukšanu saistītās sajūtas.4

Savukārt vīrusu sezonas laikā ar Lotos Pharma produktu Imunosil Virufix, kura satāvā arī ir melatonīns, var nošaut uzreiz divus zaķus – stiprināt imūno sistēmu un nodrošināt kvalitatīvu miegu.