Ko iesnas vēsta par veselību?

Pat karstā vasarā iesnas var parādīties, piemēram, no kondicioniera vai citiem kairinātājiem. Tekošs deguns ir bieža parādība, taču tā iemesli var būt ļoti dažādi, tāpēc ir svarīgi tiem pievērst uzmanību un mēģināt tos atšķirt.

Iesnas jeb rinoreja ir pastiprināta deguna gļotādas sekrēcija, ko visbiežāk izraisa vīrusi, alerģijas vai deguna polipi, bet tās var rasties arī citu faktoru ietekmē. Deguna izdalījumu krāsa un konsistence var palīdzēt labāk saprast iespējamo cēloni – vai tas ir vienkāršs kairinājums, alerģija vai infekcija.

Savlaicīga iesnu cēloņu atpazīšana palīdz izvairīties no nopietnākām veselības problēmām. Šis raksts būs noderīgs ikvienam, kurš vēlas saprast iesnu cēloņus un ārstēšanas iespējas.

Kas visbiežāk izraisa iesnas ar ūdeņainiem, dzidriem izdalījumiem?

Ūdeņainas, caurspīdīgas iesnas ir bieža parādība, kas visbiežāk saistīta ar alerģijām, vīrusu infekcijām vai dažādiem kairinātājiem. Šādas iesnas un to izcelsme parasti ir nekaitīga un īslaicīga, tomēr dažos gadījumos tās var norādīt uz hroniskām problēmām vai izmaiņām deguna gļotādu.

Ja iesnas ir ilgstošas, tās atkārtojas vai tām pievienojas simptomi, piemēram, sāpes sejā, aizlikts deguns vai apgrūtināta elpošana, tas var liecināt par nopietnāku veselības stāvokli. Šādos gadījumos ieteicams konsultēties ar ārstu, lai noteiktu cēloni un uzsāktu ārstēšanu!

Alerģija

Alerģija rodas, kad imūnsistēma pārmērīgi reaģē uz nekaitīgām vielām, piemēram, ziedputekšņiem, pelējumu vai mājdzīvnieku spalvām. Tas izraisa alerģisko rinītu – iekaisumu deguna gļotādā, kas pastiprina gļotu veidošanos.

Parasti ir deguna reakcija tieši alergēna klātbūtnē, un simptomi var mazināties pēc tam, kad kontakts ar alergēnu beidzas.

Vīrusu infekcija

Vīrusu infekcijas, piemēram, saaukstēšanās un gripa, uzbrūk deguna un rīkles audiem. Atbildot uz to, organisms veido vairāk gļotu, lai ar tām attīrītu caur degunu iekļuvušos vīrusus.

Iesnas ir biežāk sastopamas saaukstēšanās gadījumā nekā gripas laikā un parasti tās ilgst 10-14 dienas.

Nealerģiski faktori

Ja ir iesnas, bet nav ne alerģijas, ne infekcijas, tās sauc par nealerģisko rinītu. Šajā gadījumā deguna gļotādu ietekmē dažādi kairinātāji.

To var izraisīt:

• ēdiens vai alkohols;
• medikamenti;
• cigarešu dūmi, putekļi, smaržas;
• temperatūras un mitruma izmaiņas;
• stress.

Šādos gadījumos iesnas un simptomi var būt hroniski – tie var parādīties un izzust, un pēc tam atkal atgriezties bez skaidra iemesla.

Hormonu svārstības

Hormonu izmaiņas, ko izraisa grūtniecība, menstruācijas un hipotireoze, arī var nepatikt degunam. Dažām grūtniecēm var sākt tecēt deguns, lai gan iepriekš viņām nav bijis alerģiskais vai nealerģiskais rinīts, kā arī nav vīrusu infekcijas vai deguna slimību. 

Uzskata, ka šo grūtniecības rinītu varētu izraisīt hormonu, piemēram, estrogēna un progesterona, izmaiņas. Pēc dzemdībām šīs iesnas drīz izzūd.

Deguna polipi

Deguna polipi ir labdabīgi veidojumi, kas rodas hroniska iekaisuma rezultātā. Tie var traucēt normālu deguna gļotādu darbību un elpošanu.

Simptomi:

• pastāvīgas iesnas;
• aizlikts deguns;
• ožas un garšas samazināšanās;
• spiediena sajūta sejā.

Arī deguna starpsienas deformācija vai gliemežnīcu izmaiņas var radīt, ka ir deguna aizlikums un pastāvīgas iesnas.

Gremošanas traucējumi

Piemēram, atviļņa slimības gadījumā kuņģa skābe var nokļūt augšējos elpceļos. Tas izraisa kairinājumu, un iesnu gadījumā var veidoties hronisks iekaisums degunā un rīklē.

• Iekaisums var saglabāties kādu laiku, bet pēc tam gļotāda pilnībā atjaunojas.
• Var būt ilgstošas iesnas un kairinājums.
• Dažkārt rodas sajūta, ka ir ļoti apgrūtināta elpošana.

Kas izraisa biezus, zaļganus izdalījumus?

Deguna izdalījumi var būt arī biezi, gumijai līdzīgi. To iemesls var būt vienkārši pārāk sauss gaiss mājās vai ārā, taču apvienojumā ar citiem simptomiem šādi puņķi var liecināt par bakteriālu un vīrusu infekciju.

Bakteriāli ierosinātāji, piemēram, streptokoki, stafilokoki, pneimokoki, retāk izraisa deguna aizlikumu, taču var būt bīstamāki. Izdalījumi no deguna var būt dzeltenīgā vai zaļganā krāsā, ar nepatīkamu smaku, jo ķermenis cenšas saķert infekciju, izdalot strutas. Šajos cietajos, gumijotajos gļotu gabaliņos var būt arī nedaudz asiņu, jo gļotādas ir jutīgas un nedaudz asiņo, kad šie cietākie gļotu gabaliņi atdalās.

Bakteriālas infekcijas gadījumā var veidoties nopietnākas komplikācijas – deguna blakusdobumu iekaisums, vidusauss iekaisums u.c. Nereti šādos gadījumos jāārstējas ar antibiotikām.

Noteikti vajag vērsties pie ārsta, ja:

• deguns aizlikts ilgāk par 10 dienām un, neraugoties uz ārstēšanos, nav jūtami veselības uzlabojumi;
• ir izteikta pilnuma, spiediena sajūta deguna blakusdobumos (vaigu, acu, pieres zonā);
• deguna izdalījumiem ir nepatīkama smaka;
• turas paaugstināta ķermeņa temperatūra vai drudzis.

Kā ārstēt iesnas?

Tautā mēdz teikt, ka ārstētas iesnas pāriet septiņās dienās, bet neārstētas – nedēļas laikā. Ja vien iesnas nav saistītas ar smagāku saslimšanu, tās parasti pāriet pašas no sevis. Dažādas metodes var palīdzēt atvieglot simptomus, uzlabotu pašsajūtu un elpošanu.

Šķidruma uzņemšana

Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā mazināt iesnu radīto diskomfortu, ir pietiekama šķidruma uzņemšana. Tas palīdz uzturēt gļotas šķidrākā konsistencē, līdz ar to tās vieglāk izdalās un neuzkrājas deguna blakusdobumos.

Īpaši noderīgas ir siltas zāļu tējas, jo tās palīdz atslogot deguna gļotādu. Karstuma un tvaika iedarbība var uzlabot elpošanu, bet ārstniecības augi, piemēram, kumelīte, piparmētra, timiāns vai plūškoks, bieži tiek izmantoti to vieglo pretiekaisuma īpašību dēļ.

Ieteicams izvairīties no dzērieniem, kas veicina dehidratāciju, piemēram, kafijas un alkohola.

Gaisa mitrinātāja izmantošana

Sauss gaiss var pastiprināt iesnu simptomus, tāpēc telpu mitrināšana bieži palīdz iesnu gadījumā. Gaisa mitrinātāji palielina mitruma līmeni telpā, kas palīdz nomierināt deguna gļotādu un atvieglot elpošanu.

Tikpat efektīvas var būt arī tvaika inhalācijas – tās palīdz atšķaidīt gļotas un mazināt aizlikuma sajūtu. Papildu efektam tvaikam bieži pievieno ēteriskās eļļas, piemēram, eikaliptu, piparmētru vai tējas koku, kas var palīdzēt ar elpošanas atvieglošanu.

Ikdienas paradumu nozīme

Iesnu laikā svarīgi nepārslogot organismu. Atpūta, telpu vēdināšana un svaigs gaiss palīdz organismam ātrāk atjaunoties. Naktī var nedaudz pacelt gultas galvgali, lai galva būtu augstāk, tādējādi uzlabojot elpošanu caur degunu un mazinot aizlikuma sajūtu.

Deguna kopšana un bezrecepšu līdzekļi iesnu ārstēšanai

Deguna skalošana ar sālsūdeni palīdz attīrīt deguna gļotādu, taču ne visi to dara regulāri. Tāpēc pieejami dažādi līdzekļi pret saaukstēšanos – deguna aerosoli un pilieni, kas palīdz mazināt tūsku un ātrāk atbrīvot aizliktu degunu.

Papildus var izmantot arī augu izcelsmes produktus, kas atbalsta elpceļu darbību:

• Sinunorm DUO ir augu ekstraktu komplekss, kas iedarbojas gan uz augšējiem, gan apakšējiem elpceļiem un palīdz atvieglot elpošanu. Tā sastāvā esošie augi tradicionāli tiek izmantoti imūnsistēmas un elpceļu funkcijas atbalstam.
• Bērniem piemērots ir Sinunorm B balzams, kas veidots uz augu ekstraktu bāzes un palīdz mazināt elpošanas diskomfortu iesnu gadījumā.

Papildus rūpēm par degunu un tā gļotādu radīta Sinurin līnija:

• jūras ūdeni saturoši deguna aerosoli Sinurin Spray un Sinurin Isotonic, kas palīdzēs mazināt aizlikta deguna simptomus, neradot papildu kairinājumu deguna dobuma sieniņām.
• ēterisko eļļu saturošs inhalācijas zīmulītis Sinurin Air Stick.

Iesnas visbiežāk ir īslaicīgs stāvoklis, taču svarīgi sekot līdzi to ilgumam un pavadošajiem simptomiem. Ja tie nepāriet vai pastiprinās, ieteicams konsultēties ar ārstu!